29.03.2017

Ar franšīzes modeli meklē izeju no piesātinātā vietējā tirgus

„Quest Lab” ir vieni no pirmajiem “quest” (kvestu) istabu kultūras aizsācējiem Latvijā. Tagad vietējā tirgū sāk kļūt par šauru.

Mūsdienu kvestu tipa spēles sākās datorā, taču pirmā īstā kvestu istaba tika izveidota Japānā 2007. gadā. Pēc pieciem gadiem šī aizraujošā piedzīvojumu spēle bija pieejama arī Eiropā, taču tolaik tai bija maza piekrišana. Spēles ideja – komanda 2 līdz 6 cilvēku sastāvā tiek ieslēgta telpā, no kuras ir jāizkļūst vienas stundas laikā. To iespējams izdarīt, atrisinot istabā paslēptās mīklas, kas no viena pieturas punkta aizved pie cita, līdz izdodas atvērt durvis.

quest lab berni Photo Quest Lab

Pie katras istabas izveides strādā līdz pat 15 cilvēku liela komanda - interjera dizaineri, scenāristi, inženieri un citi.

Apmeklējot vienu no piedzīvojumu istabām Vācijā, uzņēmuma „Quest Lab” īpašnieki savulaik nodomāja, ka šādu spēli varētu atvest uz Latviju. Vēl vairāk - izveidot to daudz kvalitatīvāku un apmeklētājiem interesantāku kā paši izspēlēja. Tā 2014. gadā Rīgā darbu uzsāka pirmā piedzīvojumu istaba, kad Latvijā par šādu spēli zināja tikai retais. “Sagatavot uzdevumu istabai aizņem ļoti daudz laika. Tā veidošanā piedalījās liela komanda – interjera dizaineri, scenāristi un inženieri. Aptuveni 15 cilvēku liela grupa šo vietu izveidoja no nulles un scenāriju izstrādāja līdz pat mazākajai niansei. Lai ko tādu paveiktu, nav speciāli jāmācās – scenārijus var veidot kino režisori, kas ikdienā strādā teātrī vai veido filmas. Tāpat esam izmantojuši profesionālus aktierus,” stāsta “Quest Lab” direktors Dmitrijs Bebrišs.

Tagad lielās konkurences dēļ uzņēmums sācis dažādot savu pakalpojumu klāstu. Šobrīd tiek piedāvātas ne vien divas kvestu istabas ar standarta uzdevumiem, bet arī kvestu uzdevumi, kas ir piemēroti bērniem no 6 gadu vecuma. Lai nodrošinātu klientu atkārtotu interesi par piedzīvojumu spēli, vienā istabā iespējams izspēlēt vairākus scenārijus. Turklāt vienlaicīgi kvestā var piedalīties līdz pat 25 cilvēkiem. “Daudzviet tā ir problēma – atnāk kolektīvs, tiek sadalīts komandās un kāda komanda vienmēr izkļūst no istabas ātrāk. Pārējiem jāgaida. Pie mums tā nav - mums ir trīs istabas, iespējams vienlaicīgi spēlēt noteiktu laiku trijās komandās un pēc tam mainīties istabām. Tie ir pazīstami kā apļveida kvesti, un Latvijā neviens cits šobrīd tādus nepiedāvā,” stāsta D. Bebrišs.

quest lab boss

"Mums ir trīs istabas, iespējams vienlaicīgi spēlēt noteiktu laiku trijās komandās un pēc tam mainīties istabām. Tie ir pazīstami kā apļveida kvesti, un Latvijā neviens cits šobrīd tādus nepiedāvā,” - D.Bebrišs, "Quest Lab" direktors

Franšīzes modelis gatavs un gaida potenciālos partnerus
Uzņēmums ir izstrādājis gatavus franšīzes modeļus. Ja pieprasījums ir no kāda ārvalstu uzņēmuma, franšīze tiek piedāvāta ar zīmola vadlīnijām un gatavu dokumentāciju. Tieši ārvalstu tirgi franšīžu atvēršanai varētu būt interesantākie, jo situācija Latvijā neiepriecina – Rīgā vien ir vismaz 70 kvestu istabas, padarot šo tirgu piesātinātu: „Vietējais tirgus ir pārblīvēts, tāpēc potenciālie investori ļoti rūpīgi izskata visus pieejamos variantus. Kvestiem šobrīd ir jābūt tik interesantiem, lai tie būtu labāki par visiem pārējiem, kas šobrīd jau darbojas. Taču potenciālie biznesa uzsācēji nav gatavi tik daudz naudas ieguldīt, lai izveidotu unikālu istabu, jo daudziem tas nav plānots kā pamatbizness,” skaidro Dmitrijs.

Šobrīd uzņēmums vēl nav pārdevis nevienu franšīzi, jo potenciālie pircēji ne vienmēr atbilst īpašnieku vēlmēm. “Ir bijušas situācijas, kad pēc rūpīgas izpētes nākas atteikt potenciālajam franšīzes ņēmējam, jo tas neatbilst mūsu prasībām. Uzskatām, ka pirmais franšīzes ņēmējs ir ļoti svarīgs, jo tieši viņš parādīs citiem tās ņēmējiem, cik veiksmīgi uzņēmums strādā. Tāpēc kandidātus izvēlamies ļoti rūpīgi,” atzīst D. Bebrišs.

Jo lielāka investīcija, jo labāks rezultāts
Lai kļūtu par franšīzes ņēmēju, interesentam ir jāmaksā franšīzes maksa 1000 eiro. Uzņēmums piedāvā apmācības, mājas lapas integrāciju un mārketinga atbalstu. Lai iekārtotu istabu, tiek piedāvātas divas iespējas – iegādāties jau saplānotus istabu sižetus, kuru cena ir aptuveni 2 000 eiro par katru sižetu, vai izveidot scenāriju, kas tiek rakstīts no jauna un attiecīgi ir arī dārgāks. Papildus, franšīzes ņēmējam ir jāmaksā 10% no apgrozījuma. Atkarībā no franšīzes ņēmēja reģiona, plānotā istabu skaita un citiem aspektiem pastāv iespēja vienoties arī par savādākiem sadarbības nosacījumiem.

Franšīzes ņēmējam ieguldītās investīcijas iespējams atpelnīt laika posmā no deviņiem līdz divdesmit mēnešiem. “Veiksme ir atkarīga no dažādiem faktoriem, no kuriem vietas izvēle bieži vien ir noteicošais. Neieteiktu veidot vēl vienu istabu Rīgā, jo, kā jau teicu, šeit ir milzīga konkurence. Ārpus Rīgas šobrīd ir tikai divas istabas – Valmierā un Liepājā, tāpēc tur iespējas ir,” iedrošina D. Bebrišs.

Dalies ar rakstu

Ieva Treija

Žurnāliste