06.09.2017

Augkopības dakteris ar franšīzi visās trīs Baltijas valstīs

‘Agricon’ ir Vācijas uzņēmums, kas piedāvā digitālās augkopības risinājumus. Uzņēmumam ir franšīzes septiņās valstīs, pirmo tas izveidoja Latvijā.

Vācijas uzņēmums ‘Agricon’ nodarbojas ar digitālās augkopības risinājumu nodrošināšanu. Tas nozīmē, ka lauksaimniekiem tiek sniegta palīdzība, lai viņi efektīvāk izmantotu esošo tehniku, ražošanas līdzekļus un darba laiku, kā arī ievērojami uzlabotu augkopības efektivitāti. Lauku un augu attīstības kvalitātes uzlabošanu par savu sirdslietu sauc Gatis Bērziņš – ‘Agricon’ franšīzes ņēmējs Latvijā. Uzsākot biznesu 2011. gadā, uzņēmums strauji attīstījās un joprojām turpina veiksmīgu izaugsmi. „Mans tēvs ir lauksaimnieks, tāpēc jau no bērnības esmu daudz laika pavadījis uz lauka. Tomēr zināju, ka diviem saimniekiem vienā sētā vietas būs par maz. Tad strādāju par algotu darbinieku, taču sapratu, ka savas ambīcijas šādi nevarēšu realizēt. Dažādas apstākļu sakritības un pazīšanās mani aizveda pie ‘Agricon’ vadītāja Vācijā. Arī viņam bija doma par franšīzes biznesu un tā sākās mūsu sadarbība,” atceras G. Bērziņš.

agricon

Sākotnējās investīcijas biznesa uzsākšanā bija 27 tūkstoši eiro – summa pilnīgi aprīkotai automašīnai no Vācijas, lai varētu noņemt paraugus no lauka.

Vācijas uzņēmums pašlaik attīsta franšīzes Ukrainā, Polijā, Rumānijā, Moldovā, Ungārijā un Serbijā. Latvijas franšīzei ir ekskluzīvas attīstības tiesības Baltijas valstīs. Sākotnēji franšīzes līgums tika noslēgts par saimniecisko darbību Latvijā, tomēr ‘Agricon’ Gata vadībā darbojas arī Lietuvā un Igaunijā. Komandā strādā 18 cilvēki – četri lietuvieši, divi igauņi un 12 latvieši: „No visiem uzņēmuma sadarbības partneriem, Latvijas franšīzes modelis ir visvairāk attīstījies. Uzskatu, ka franšīzes ņēmējam jābūt ar lielu motivāciju pašam ieguldīt enerģiju un līdzekļus savā uzņēmumā. Uzskatu, ka tieši šādi uzskati un motivācija ļāvusi manam biznesam kļūt par piemēru arī citiem franšīzes partneriem,” spriež Gatis.

Meklē cēloņus un izraksta receptes

Gatis savus konsultantus sauc par “dakteriem” augkopībā. Uzņēmuma speciālisti gatavo receptes augsnes mēslošanai, kā arī atsevišķu mēslošanas līdzekļu izstrādei uzstāda iekārtas klientu traktoriem, kas automātiski novērtē fotosintēzes kvalitāti un citus augšanu ietekmējošus faktorus. Joma ir jauna, tāpēc uzņēmuma komanda tērē spēku un enerģiju, lai sniegtais pakalpojums kļūtu par lauksaimnieku ikdienu. „Esmu “dakteris” ar bezkompromisa domāšanu agronomijā. Kā jau visiem dakteriem, arī man ir jābūt zinošam, lai noteiktu precīzus cēloņus. Esmu tas, kas meklē risinājumus un izstrādā piemērotas receptes. Līdz šim ar lauksaimniekiem darbojās tikai “aptiekāri”, jo lauksaimnieks paļāvās uz padomiem no pesticīdu un mēslošanas līdzekļu pārdevējiem,” stāsta G. Bērziņš. Par precīzās laukkopības attīstītājiem sevi dēvē vēl tikai viens uzņēmums Latvijā. Tomēr Gatis par konkurentiem neuztraucas, jo ir pārliecināts par sava uzņēmuma individuālo pieeju un augsto pakalpojumu kvalitāti.

Uz aptuveni 1000 aktīvām saimniecībām, uzņēmumam ikdienišķa un kvalitatīva sadarbība ir ar 80: „Tā nav maza daļa. Attiecībā pret potenciālajiem klientiem un tiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecību kā pamatbiznesu, esam ļoti tuvu tam, ko 20 gadu laikā ir sasnieguši vācieši. Jāņem vērā, ka liela daļa lauksaimnieku mūsu pakalpojumu nevar izmantot novecojušās tehnikas dēļ. Neskatoties uz to, es jūtu, ka Latvijā ir progress. Zemnieki ir tendēti progresīvajā domāšanā. Potenciāls ir ļoti liels, tomēr vēl ir ļoti daudz darāmā,” atzīst G. Bērziņš.

agricon

Pašlaik komandā strādā 18 cilvēki – četri lietuvieši, divi igauņi un divpadsmit latvieši.

Uzsāk ar zināšanām un vienu auto

Sākotnējās investīcijas biznesa uzsākšanā bija 27 tūkstoši eiro – summa pilnīgi aprīkotai automašīnai no Vācijas, lai varētu noņemt paraugus no lauka. Šo summu franšīzes devējam Gatis atdeva gada laikā un ar to pietika, lai veidotos naudas plūsma un finansiālā vēsture nākamajiem pirkumiem. „Nākamajā gadā varēju jau pats atļauties vēl divus aprīkotus auto. Tika nomātas arī biroja telpas. Sākotnēji tā bija maza telpa trīs darbiniekiem, taču šobrīd esam iekārtojušies plašās telpās Valdlaučos. Šī vieta man arī ir izdevīgāka, jo tā ir vairāk pazīstama lauksaimniekiem. Starta kapitālam vairāk neko nevajadzēja – jo aktīvāk strādāju, jo saņēmu lielākus ienākumus,” saka Gatis Bērziņš.

Tā kā franšīzes bizness bija izmēģinājums arī franšīzes devējam, Gatim netika noteikta sākotnējā iemaksa par franšīzes iegādi. Ikmēneša maksa tiek aprēķināta no apgrozījuma: „Papildus ikmēneša maksai, līgumā noteikts, ka vismaz 6% no apgrozījuma jātērē mārketinga aktivitātēm. Taču realitātē, darbojoties visās trīs Baltijas valstīs, mārketinga izdevumi sasniedz pat 10%. Ar laiku sapratu, ka šādas ikmēneša franšīzes maksas summas veiksmīgai biznesa attīstībai ir pārāk lielas. Kopīgi izanalizējot visus izdevumus, panācu ikmēneša maksas samazināšanu par 2%. Tas ļāva uzņēmumam veidot stabilus ienākumus, kas tiek investēti darbaspēkā un iekārtu aprīkojumā,” skaidro Gatis.

Salīdzinoši lieli ikmēneša izdevumi ir par automašīnu remontu – tas nekvalitatīvas platību apstrādes dēļ, jo darba procesā tiek noņemti augsnes paraugi ar apvidus auto. Tāpat papildus maksājumi jāveic par laboratorijas analīzēm augu paraugiem un iekārtu iegādi no Vācijas, kas uzņēmējam tiek pārdotas par pašizmaksu. Bija reize, kad lielās izmaksas lika pieņemt lēmumu paaugstināt arī pakalpojumu cenas.

Franšīzes devējs uzņēmumam nodrošina ļoti lielu intelektuālo atbalstu, ko G. Bērziņš ļoti labprāt arī izmanto. Aizvien tiek piedāvāti jauni padomi pakalpojumu efektivizēšanai, kas noder darbā ar klientiem. Tāpat ik gadu visiem franšīzes partneriem tiek rīkotas apmācības. Pērn tās pirmo reizi notika Latvijā, kad visiem dalībniekiem bija iespēja apmeklēt arī veiksmīgākās Latvijas saimniecības. „Īpašnieki nodrošina apmācības arī pēc pieprasījuma – par katru jomu varu jautāt padomus, argumentus un prezentācijas. No Vācijas aizņēmos arī cenu politikas sistēmu – mācījos, kā veidojas cenas un darbinieku algu aprēķins. Šo sistēmu pilnveidoju savām vajadzībām un nekļūdījos aprēķinos, jo nekas nebija jāizdomā no jauna,” priekšrocības uzskaita Gatis.

Dalies ar rakstu

Ance Seikstule

Žurnāliste