Franšīzes regulējums Latvijā

Piektdiena
30.12.2016
Līdz 2009.gadam Latvijā nebija specifiska franšīzes regulējuma. Normatīvais regulējums franšīzei kā komercdarījumam pirmo reizi tika ieviests ar 2008.gada 18.decembra likumu „Grozījumi Komerclikumā”, kad Komerclikums tika papildināts ar jaunu daļu, proti, “Komercdarījumi”.
 

Franšīze – Komerclikumā regulēts darījuma veids

Komerclikums definē franšīzes līgumu kā tādu līgums, ar kuru komersants (franšīzes devējs) piešķir otram līdzējam (franšīzes ņēmējam) tiesības izmantot preču zīmi, citas intelektuālā īpašuma tiesības, zinātību (know-how) preču pārdošanā, izplatīšanā vai pakalpojumu sniegšanā atbilstoši franšīzes devēja izstrādātajai un pārbaudītajai sistēmai (franšīze), bet franšīzes ņēmējs samaksā nolīgto atlīdzību.

Tādējādi franšīze, atbilstoši likuma definīcijai, tiesības izmantot franšīzes devēja intelektuālo īpašumu un veikt komercdarbību tādā pašā veidā, kā to dara franšīzes devējs, izmantojot tā zinātību, metodes, tehnoloģijas u.tml. preču pārdošanā, izplatīšanā vai pakalpojumu sniegšanā.

Ikviens franšīzes līgums ir vienlaikus arī licences līgums, bet ne katrs licences līgums ir franšīzes līgums. Būtiskākā atšķirība ir tā, ka franšīzes ņēmējs kļūst par franšīzes devēja biznesa daļu – par partneri, kura pienākums ir nodrošināt klientiem tādu pašu pieredzi, kāda tiem būtu, ja tie pirktu preces vai saņemtu pakalpojumus no paša franšīzes devēja. Jāpiebilst, ka vairumā gadījumu, klients nemaz nezina, ka pērk preces vai saņem pakalpojumus ne no paša franšīzes devēja, bet gan tā partnera. Tādējādi franšīzes devēja un franšīzes ņēmēja attiecībās ir nepieciešama milzīga uzticēšanās, jo franšīzes devējs ne vien atklāj franšīzes ņēmējam visus tā biznesa aspektus, bet uztic arī sava zīmola reputāciju. Vienlaikus franšīzes attiecības ir arī sadarbības attiecības, jo franšīzes devējs ir tikpat ieinteresēts tajā, lai franšīzes ņēmēja bizness izdotos, kā pats franšīzes ņēmējs. Tāpēc franšīzes devējs ir ieinteresēts sniegt visu franšīzes ņēmējam nepieciešamo atbalstu. Jāpiebilst, ka biznesa attiecībās tomēr ar uzticēšanos un sadarbību vien ir par maz, tāpēc franšīzes attiecībām raksturīga arī stingra kontrole attiecībā uz kvalitātes prasību izpildi franšīzes ņēmēja darbībā.

Likums nosaka, ka franšīzes līgums slēdzams rakstveidā. Domājams, ka šāda prasība attiecībā uz līguma formu nepieciešama, lai nodrošinātu līdzēju tiesību un pienākumu pilnīgu atspoguļojumu, ļaujot līdzējiem vēl pirms darījuma noslēgšanas pārliecināties, ka tie ir vienojušies par visām būtiskajām līguma sastāvdaļām, kā arī ir paredzējuši risinājumu iespējamām problēmsituācijām.

Savstarpējs informācijas atklāšanas pienākums

Likums nosaka pienākumu gan franšīzes devējam, gan franšīzes ņēmējam atklāt viens otram noteikta satura informāciju vēl pirms franšīzes līguma slēgšanas. Šāds noteikums pastāv arī citās valstīs. Saprotams, ka franšīzes ņēmējam vēl pirms līguma noslēgšanas ir nepieciešams uzzināt visu būtiskāko informāciju par to, kā šī franšīze darbojas. Bet arī franšīzes devējam, kam bieži nav zināms lokālais tirgus, tā specifika, tiesiskais regulējums u.tml., ir būtiski saņemt no franšīzes ņēmēja informāciju, kam ir būtiska nozīme franšīzes darbībā.

Franšīzes devējam jāiepazīstina franšīzes ņēmējs ar franšīzes darbības vispārējo raksturojumu un franšīzes devēja intelektuālā īpašuma tiesībām, ieskaitot vispārīgu aprakstu par zinātību un citu konfidenciālu informāciju, kas nodrošina šīs franšīzes veiksmīgu darbību, atpazīstamību un klientu pieredzi. Franšīzes devējam jāiepazīstina franšīzes ņēmējs ar franšīzes atlīdzības maksas aprēķināšanas un samaksas kārtību, lai franšīzes ņēmējs varētu pieņemt informētu lēmumu. Protams, ka arī franšīzes līguma termiņa ilgums un tā pagarināšanas kārtība ir nozīmīga informācija, lai franšīzes ņēmējs varētu izlemt, vai ir vērts uzsākt šo biznesu. Atkarībā no franšīzes veida var pastāvēt arī cita būtiska informācija, kas franšīzes ņēmējam jādara zināma, lai tas varētu informēti izlemt par vēlmi un savām spējām iesaistīties šajā biznesā.

Intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības

Atbilstoši franšīzes definīcijai, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesību došana franšīzes ņēmējam ir franšīzes neatņemama sastāvdaļa. Būtiski raudzīties, lai intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesību apjoms būtu pietiekams franšīzes īstenošanas apjomam un nodrošinātu franšīzes ņēmējam netraucētu un franšīzes līguma termiņam atbilstoša izmantošanu.

Cita starpā likums uzliek par pienākumu franšīzes devējam nodrošināt, ka tā franšīzes ņēmējam nodotās intelektuālā īpašuma tiesības ir spēkā visu franšīzes līguma darbības laiku. Tā kā intelektuālā īpašuma tiesības ir neatņemama franšīzes sastāvdaļa, to spēkā esamība visā franšīzes līguma darbības laikā ir absolūti nepieciešama franšīzes pastāvēšanai. Vienlaikus likums nosaka franšīzes devēja un ņēmēja atbildību šajā sakarā. Tā kā franšīzes devējs ir un paliek attiecīgo intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieks, likums netieši uzliek viņam par pienākumu uzņemties visas nastas un izdevumus, kas saistīti ar šo tiesību spēkā esamības nodrošināšanu. Jāņem vērā, ka franšīzes devējam ir iespēja paredzēt tiešos izdevumus šādai spēkā uzturēšanai un iekļaut tos franšīzes ņēmēja maksājamajā atlīdzībā par franšīzes izmantošanu. Jāpiebilst, ka minētā norma faktiski nosaka pienākumu ne vien uzturēt spēkā reģistrējamās intelektuālā īpašuma tiesības kā preču zīmes, dizainparaugus un izgudrojuma patentus, bet arī nodrošināt, ka konfidenciāla informācija, ieskaitot, zinātību, saglabā savu konfidenciālo raksturu. Jādomā, ka šī norma netieši nosaka arī franšīzes devēja pienākumu aktīvi reaģēt saistībā ar ikvienu intelektuālā īpašuma tiesību iespējamu pārkāpumu, lai nodrošinātu franšīzes ņēmēja aizsardzību pret intelektuālā īpašuma tiesību neatļautu izmantošanu. Attiecīgi franšīzes devēja pienākuma nepienācīgas izpildes gadījumā nav izslēdzamas franšīzes ņēmēja tiesības saņemt zaudējumu atlīdzību no franšīzes ņēmēja.

Franšīzes devēja pienākums sniegt atbalstu

Franšīzēs devējam ir pienākums sadarboties ar franšīzes ņēmēju un nodrošināt viņam atbalstu. Likums norāda, ka šāda sadarbība un atbalsts visupirms ietver franšīzes ņēmēja apmācību, komerciālās un tehniskās palīdzības nodrošināšanu, grāmatvedības, piegādes, loģistikas, vadības, kā arī citus pakalpojumus un informācijas sniegšanu, kas nepieciešama franšīzes izmantošanai atbilstoši franšīzes līguma noteikumiem. Iespējams, ka atbalsta sniegšana pieskaitīta franšīzes devēja pienākumiem tieši tā iemesla dēļ, ka tā ir tikpat daudz franšīzes ņēmēja, kā franšīzes devēja interesēs. Franšīzes ņēmēja realizētā franšīzes biznesa veiksme, proti, klientu apmierinātība un peļņa, ir būtiski gan franšīzes zīmola reputācijai, gan arī var ietekmēt franšīzes devēja peļņu. Normatīvais regulējums neparedz noteikumus attiecībā atlīdzības maksāšanu franšīzes devējam par sniegto atbalstu, vienlaikus šādus noteikumus iespējams paredzēt franšīzes līgumā.

Likums uzliek franšīzes devējam par pienākumu nodot franšīzes ņēmējam visus dokumentus (instrukcijas, atļaujas, licences, tehniskos noteikumus, aprakstus u.tml.), kas nepieciešami franšīzes izmantošanai atbilstoši franšīzes līgumam. Šī norma pēc būtības papildina regulējumu par sadarbību un atbalstu, kāds franšīzes devējam jāsniedz franšīzes ņēmējam. Vienlaikus tā nepārprotami ieskicē franšīzes devēja atbildību franšīzes īstenošanā. Proti, franšīzes ņēmējs, lai arī ir finansiāli neatkarīgs uzņēmējs, tomēr vienlaikus nereti darbojas kā tāds franšīzes devēja neredzams aizvietotājs, pārstāvis jeb apakšuzņēmējs. Lai arī attiecībās ar klientiem nereti primāro atbildību uzņemas franšīzes ņēmējs, tomēr klientu pieredze tiek piedēvēta franšīzes devēja zīmolam, tāpēc franšīzes devējam jāuzņemas atbildība par tā ražoto preču atbilstību tiesību normās izvirzītajām drošības un kvalitātes prasībām, kā arī par to, lai franšīzes ņēmējs būtu pietiekami apmācīts, lai tā sniegtie pakalpojumi kvalitātes un satura ziņā atbilstu franšīzes devēja sniegtajiem u.tml. Ir skaidrs, ka daļa no šiem dokumentiem, var saturēt franšīzes ņēmēja zinātību vai citādu konfidenciālu informāciju. Šādu dokumentu saturs nepārprotami apzīmējams kā konfidenciāls, lai izvairītos no pārpratumiem nākotnē. Jāpiebilst, ka likums uzliek franšīzes ņēmējam par pienākumu glabāt komercnoslēpumu, kas viņam kļuvis zināms franšīzes līguma sakarā ne tikai franšīzes līguma spēkā esamības laikā, bet arī piecus gadus pēc franšīzes līguma izbeigšanās.

Normatīvais regulējums neparedz franšīzes devējam pienākumu iztulkot minētos dokumentus franšīzes ņēmēja nacionālajā valodā, tāpēc franšīzes līgumā jāparedz, uz kuru gulstas šis pienākums un ar to saistītie izdevumi.

Franšīzes atpazīstamības pasākumi

Likums nosaka, ka franšīzes devējam ir pienākums nodrošināt franšīzes reklamēšanas un atpazīstamības pasākumus. Bet jānorāda, ka šādu pienākumu franšīzes devējam jāīsteno, atbilstoši franšīzes līguma noteikumiem. Tādējādi līdzējiem nepieciešams franšīzes līgumā atrunāt, kādā veidā un apjomā šis franšīzes devēja pienākums tiks realizēts. Jānorāda, ka franšīzes atpazīstamības un labās slavas veicināšana ir franšīzes devēja interesēs ne tikai tā iemesla dēļ, ka šī atpazīstamība un labā slava vairo franšīzes vērtību un, iespējams, arī franšīzes devēja ienākumus no tās, bet arī tāpēc, ka šīs nemateriālās vērtības vienmēr sekos franšīzes devējam. Proti, neatkarīgi no tā, cik daudz pūļu franšīzes ņēmējs būs ieguldījis franšīzes atpazīstamības un labās slavas veicināšanā, pēc franšīzes līguma termiņa beigām nekas no šī nekļūs par franšīzes ņēmēja biznesa pievienoto vērtību - uzsākot jaunu biznesu, franšīzes ņēmējs nevarēs to izmantot - tas kā neatņemama franšīzes devēja zīmola sastāvdaļa sekos franšīzes devējam.

Vienlaikus, ievērojot franšīzes būtību, ir sagaidāms, ka franšīzes reklamēšanas un citādi mārketinga pasākumi tiks realizēti ievērojot vienotu stilu un pieeju. Tādējādi maz ticams, ka franšīzes ņēmējs var sagaidīt zināmu neatkarību šajā jomā – tieši pretēji – visticamāk franšīzes devējs uzstās, ka visa mārketinga politika un pasākumi tiek realizēti stingrā franšīzes devēja kontrolē un, iespējams, būs arī atkarīgi no viņa iniciatīvas. Šī iemesla dēļ, lai aizsargātu franšīzes ņēmēja intereses, likums uzliek par pienākumu franšīzes devējam rūpēties par franšīzes reklamēšanas un atpazīstamības pasākumiem, tā kā franšīzes ņēmēja rīcības brīvība šajā ziņā ir lielā mērā ierobežota. Nesaņemot nepieciešamo atbalstu franšīzes reklamēšanas un atpazīstamības pasākumu īstenošanā franšīzes bizness var ciest neveiksmi pat neraugoties uz to, ka citādi franšīzes ņēmējs ir rīkojies pēc visaugstākajiem standartiem un pilnībā izpildījis franšīzes līguma noteikumus.

Piegādes

Likums nosaka, ka gadījumos, kad franšīzes ņēmēja pienākums ir iegādāties preces tikai no franšīzes devēja vai viņa noteiktas personas, franšīzes devēja pienākums ir nodrošināt preces piegādi saprātīgā laikā, kā arī brīdināt franšīzes ņēmēju par preču piegādes termiņa nokavējumu vai nespēju piegādāt preces iepriekš nolīgtajā daudzumā. Arī šī norma paredzēta franšīzes ņēmēja aizsardzībai, jo franšīzes līguma noteikumi var to atsevišķos gadījumos nostādīt ķīlnieka lomā. Lai arī normālā situācijā būtu sagaidāms, ka franšīzes devējs pats būs ieinteresēts iepriekš minēto pienākumu pienācīgā izpildījumā, tomēr dzīvē nereti var būt situācijas, kad franšīzes devēja nolūks ir mainījies, piemēram, viņš vairs tādu vai citādu apsvērumu dēļ nevēlas turpināt franšīzes līguma darbību, bet vienlaikus arī nepastāv pamats tā izbeigšanai. Kā jau minēts iepriekš, franšīzes ņēmējs ir finansiāli neatkarīgs, un šāda situācija var nopietni ietekmēt franšīzes ņēmēja biznesu. Domājams, ka šī franšīzes devēja pienākuma neizpildes vai nepienācīgas izpildes gadījumā, franšīzes ņēmējam ir tiesības uz zaudējumu, tajā skaitā negūtās peļņas, atlīdzību.

Kontroles pasākumi

Franšīzes ņēmējam ir pienākums izmantot franšīzi, atbilstoši franšīzes līguma noteikumiem, pakļaujoties franšīzes devēja norādījumiem un nekaitējot franšīzes labajai slavai. Lai pārliecinātos par šī noteikuma ievērošanu, franšīzes līguma neatņemama sastāvdaļa ir kvalitātes prasības un kontroles pasākumi. Franšīzes devēja interesēs ir īstenot regulāru un efektīvu kontroli pār franšīzes ņēmēja rīcības atbilstību franšīzes līguma noteikumiem, pārliecinoties, ka necieš franšīzes devēja labā slava, bet tiek vairota zīmola atpazīstamība. Šādas kontroles īstenošana ir nozīmīga ne tikai franšīzes devējam, bet arī franšīzes ņēmējam, tā kā no franšīzes veiksmīgas īstenošanas ir tiešā veidā atkarīga franšīzes ņēmēja biznesa veiksme. Franšīzes devēja īstenotā kontrole ļauj identificēt trūkumus vai nepilnības franšīzes ņēmēja darbībā. Līdzējiem sadarbojoties – franšīzes devējam dodot padomus to novēršanā vai nestandarta gadījumā līdzējiem kopīgi izstrādājot individuāli pielāgotu risinājumu – ieguvēji ir gan abi līdzēji, gan klienti. Franšīzes devējs nodrošina sava zīmola reputācijas aizsardzību, bet franšīzes ņēmējs iegūst iespēju uzlabot tā sniegumu un, tā rezultātā, arī peļņu, savukārt klienti iegūst labāku produktu un apkalpošanas pieredzi.

Lai franšīzes devējs varētu pārbaudīt franšīzes ņēmēja darbības atbilstību līguma noteikumiem, franšīzes devējam ir likumā piešķirtas tiesības pārbaudīt franšīzes ņēmēja darbību ne tikai dokumentāri, bet arī fiziski, ierodoties franšīzes ņēmēja preču pārdošanas, ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas vietā. Likums neuzliek franšīzes devējam par pienākumu brīdināt franšīzes ņēmēju par pārbaudes veikšanu un saskaņot pārbaudes datumu un laiku, tomēr minētās franšīzes devēja tiesības ir ierobežotas ar franšīzes struktūrvienības parasto darba laiku, kas atkarīgs no konkrētās franšīzes komercdarbības sfēras. Vienlaikus likums uzliek franšīzes ņēmējam par pienākumu sniegt franšīzes devējam informāciju, kas nepieciešama franšīzes līgumā noteikto franšīzes devēja saistību izpildei, kā arī franšīzes ņēmēja darbības pārbaudei.

Faktisko apstākļu maiņa un līguma izbeigšana

Likumā ir noteikts izņēmums no Civillikuma 1587.pantā noteiktā “pacta sunt servanda” (ko varētu tulkot kā “līgumi ir jāpilda’’) principa, nosakot, ka līdzēji var vienpusēji izbeigt franšīzes līgumu gadījumā, ja saistību izpilde kļūst pārmērīgi apgrūtinoša sakarā ar objektīvām apstākļu izmaiņām vai ja pirms franšīzes līguma noslēgšanas līdzējs ir sniedzis nepatiesas ziņas par apstākļiem, kuriem ir būtiska nozīme.

Šajā sakarā jānorāda, ka līdzējiem uzliktais pienākumam savstarpēji atklāt informāciju, kurai ir būtiska nozīme franšīzes līguma sakarā, ir nopietnas tiesiskas sekas - tas var kalpot par iemeslu franšīzes līguma vienpusējai izbeigšanai. Ievērojot to, ka franšīzes līgums tomēr lielākoties ir ilgtermiņa līgums un ir saistīts ar abu līdzēju finansiāliem ieguldījumiem un nozīmīgu konfidencialitātes risku, otram līdzējam atklājamās informācijas saturs un apjoms, kā arī tās atklāšanas pierādīšanas fakts var būt ļoti nozīmīgs turpmākajās attiecībās, tāpēc līdzējiem būtu jāpievērš nopietna uzmanība šo faktu dokumentēšanai.

Jānorāda, ka līdzēji var atsaukties uz objektīvām apstākļu izmaiņām, tikai tādā gadījumā, ja:

1) apstākļu izmaiņas notikušas pēc franšīzes līguma noslēgšanas;

2) līdzējs franšīzes līguma slēgšanas brīdī nevarēja paredzēt apstākļu izmaiņas;

3) līdzējs nav uzņēmies apstākļu izmaiņas risku.

Jāpiebilst, ka visiem iepriekš minētajiem apstākļiem ir jāpastāv vienlaicīgi. Arī šajā sakarā ir būtisks informācijas apjoms un saturs, kas ticis atklāts pirms līguma noslēgšanas, jo tas lielā mērā ietekmē gan nosacījuma izpildi par apstākļu izmaiņām, gan to, ko līdzējs varēja vai nevarēja paredzēt pirms līguma noslēgšanas. Vienlaikus, protams, jāpievērš uzmanība franšīzes līgumā ietvertajam risku sadalījumam.

Nonākot iepriekš minētajā situācijā līdzējiem ir pienākums veikt pārrunas, lai mainītu līgumu vai to izbeigtu, tādējādi nodrošinot franšīzes līguma dalībniekiem līguma pirmstermiņa izbeigšanas iespēju, atbilstoši faktiskajai situācijai un līdzēju spējām reaģēt. Vienlaikus, ja līdzēji mēneša laikā nespēj panākt vienošanos par franšīzes līguma grozījumiem vai tā izbeigšanu, jebkurš no līdzējiem ir tiesīgs prasīt, lai tiesa:

1) izbeidz līgumu, nosakot izbeigšanas datumu;

2) groza līgumu, nosakot apstākļu izmaiņu radīto zaudējumu un ieguvumu taisnīgu sadalījumu.

Tādējādi, vai nu līdzēji atrod savstarpēji izdevīgu attiecību noregulējumu, vai arī līdzēji ir spiesti izvēlēties nebūt ne vieglo, resursu un laika ietilpīgo procesu – tiesvedību. Pieredze rāda, ka kompromiss lielākajā tiesā gadījumu tomēr ir daudz izdevīgāks nekā tiesas verdiktā sniegtais attiecību noregulējums.

Konkurences ierobežojums

Likums paredz franšīzes līguma dalībniekiem iespēju vienoties par konkurences ierobežojumiem, proti, franšīzes ņēmēja komercdarbības ierobežošana pēc franšīzes līguma beigām. Tā kā franšīzes devējs ir atklājis franšīzes ņēmējam informāciju, kas visticamāk nav vispārzināma, bet vienlaicīgi nodrošina franšīzes veiksmīgu darbību, jāpieņem, ka franšīzes ņēmējs, balstīsies pieredzē, ko tas guvis no iepriekš minētās informācijas, tādējādi gūstot zināmas priekšrocības savā biznesā, izmantojot franšīzes devēja uzkrāto zinātību. Šī iemesla dēļ, likums paredz zināmu konkurences ierobežojuma attaisnojumu, lai aizsargātu franšīzes devēja intereses. Vienlaikus likums nepārprotami nosaka, ka tajā ietvertais regulējums neierobežo tiesisko regulējumu konkurences tiesību jomā, tādējādi novēršot iespējamas kolīzijas starp tiesību aktiem, bet vienlaikus uzliekot par pienākumu franšīzes līguma dalībniekiem pārliecināties, ka franšīzes līgumā ietvertais regulējums nepārkāpj konkurences tiesību aizliedzošās normas.

Konkurences ierobežošanas līgums ir slēdzams rakstveidā un ierobežojumu termiņš nevar pārsniegt vienu gadu, skaitot no franšīzes līguma izbeigšanās dienas. Praksē visbiežāk šādu regulējumu iekļauj pašā franšīzes līgumā. Likums nosaka franšīzes devēja pienākumu maksāt franšīzes ņēmējam līgumā nolīgto atlīdzību par konkurences ierobežojuma laiku. Jāpiebilst tomēr, ka tā kā likums neparedz šīs atlīdzības apmēru, tā teorētiski var būt arī salīdzinoši nebūtiska. Tikai gadījumā, ja franšīzes devējs uzteic franšīzes līgumu labās slavas apdraudējuma vai tāda svarīga iemesla dēļ, kura pamatā bijusi franšīzes ņēmēja vainojama rīcība, franšīzes ņēmējs zaudē tiesības saņemt atlīdzību par konkurences ierobežojuma laiku.


Senior Associate at Eversheds Bitāns