Kā Thierry izdevās izveidot franšīzes biznesu

Par to, kā ar cannoli, franču mandeļu kruasāniem, uz mēles kūstošiem makarūniem un citiem konditorejas šedevriem izdevās iekarot Lietuvas, Latvijas un Baltkrievijas gardēžu sirdis, runāsim ar 'Thierry' preču zīmes pārvaldītāju, 'Albineta' uzņēmuma vadītāju francūzi Thierry Lauvray.

Tīkls šogad ir izaudzis līdz 21 maiznīcai-konditorejai: 12 no tām darbojas Lietuvā, 8 Baltkrievijā, 1 Latvijā. Astoņas no maiznīcām-konditorejām, kuras darbojas Lietuvā, ir dibinātas uz franšīzes pamata, Baltkrievijā visas tur durvis atvērušās maiznīcas-konditorejas darbojas uz franšīzes pamata, apakšnodaļa Latvijā gan ir privāta.

Latvijā pirmā konditoreja tika atvērta Rīgā, tirdzniecības centrā Akropole. Lietuvā lielākā daļa koditoreju ir atvērtas Viļņā. Kauņā 'Thierry' ampeklētājus pagaidām sagaida tikai lidostā. Francūzis neslēpj savu lielo vēlmi pārbaudīt savus spēkus arī citās Latvijas un Lietuvas pilsētās, bet pagaidām konkrētu attīstības plānu vēl nav.

Paplašināšanās Lietuvā

T. Lauvray stāsta, ka veiksmīgo maiznīcas-konditorejas darbību regulāri pavadīja dažādi pieprasījumi par franšīzi. Tieši šie ienākošie franšīzes pieprasījumi, kā viņš stāsta, arī lika aizdomāties par biznesa attīstību, turklāt, ne obligāti saviem spēkiem. Argumenti, ka šāda attīstība neprasa lielas investīcijas, ir ātri realizējama, arī 'pastūma' franšīzes virzienā.

Ilgi nevilcinoties visi uzņēmuma procesi tika standartizēti un aprakstīti. Ar visiem interesentiem, kuri vēlējās darboties zem 'Thierry' preču zīmes, varēja uzsākt pārrunas par pilnu tirdzniecības biznesa modeli: produktu sortimentu, apkalpojošā personāla apmācībām, iekārtu un ārpakalpojumu izdevīgiem piegādes nosacījumiem, dizainu, mārketinga atbalstu.

Paplašināšanās Batkrievijā

Kādu dienu T. Lauvray saņēma franšīzes pieprasījumu no baltkrievu uzņēmuma, kura pārvaldītais restorānu tīkls bija iekļuvis Baltkrievijas labāko restorānu desmitniekā.

'No sākuma uz lūgumu pārdot franšīzi baltkrieviem skatījāmies ar piesardzību. Radās šaubas par loģistiku. Likās riskanti darboties pēc tāda paša centralizētā ražošanas modeļa, kurš tika piemērots Lietuvas franšīzes ņēmējiem. Taču tas, ka baltkrievi jau pašā sākumā apņēmās ne tikai ierīkot telpas atbilstoši mūsu prasībām, bet uz vietas ierīkot arī ceptuvi, kurā pēc mūsu receptēm ceps maizi un smalkmaizītes, sniedza lielāku garantiju un izslēdza pēdējās šaubas”, - stāsta viņš.

Apspriežoties ar konsultantiem un visu rūpīgi izvērtējot, T. Lauvray nosprieda pieņemt piedāvājumu un pārdeva baltkrieviem ne tikai tirdzniecības, bet arī ražošanas biznesa franšīzi.

Tika pieņemts lēmums, ieviešot preču zīmi Baltkrievijā, atvērt ne vienu, bet vairākas maiznīcas-konditorejas vienlaikus, tādējādi cenšoties pēc iespējas īsākā laika posmā aptvert lielāku tirgus daļu. Lēmums ķerties pie šīs stratēģijas korelēja ar lēmumu uzsākt Baltkrievijā arī ražošanu. Ražošanas bizness prasīja lielas investīcijas, vajadzēja censties to arī noslogot, tāpēc vairāku maiznīcu-konditoreju durvju gandrīz vienlaicīga atvēršana bija optimālākais risinājums.

Lietuvas un Latvijas ēdāji ir izvēlīgi

'Baltkrievijas tirgus ir pievilcīgs tādam biznesam kā mūsējais tā vien dēļ, ka tur nav lielas konkurences. Sabiedriskās ēdināšanas kultūra tur nav vēl tik attīstīta kā Lietuvā un Latvijā. Kvalitātes standarti, kurus mēs piemērojam visās mūsu tīkla maiznīcās-konditorejās, pārspēj lielāko daļu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu Baltkrievijā. Salīdzinot ar baltkrieviem, lietuvieši un latvieši jau ir daudz nobriedušāki ēdāji, atvērti jaunām garšām, kulinārijas meklējumiem. Piemēram, ēdot kruasānus, viņi ļoti labi atpazīst, kas tika izmantots tos gatavojot – sviests vai margarīns”, - komentē T. Lauvray.

Koncentrēšanās uz kvalitāti

T. Lauvray nešaubās, ka uzņēmumam vēl ir liels potenciāls attīstīties. Tam ir saistība ar klienta nepārtraukti mainīgajām vajadzībām, neizbēgamo dinamiku. Pēc viņa domām paplašināties iespējams gan Latvijā un Lietuvā, jo īpaši mazākās pilsētās, gan arī citos, pilnīgi jaunos tirgos. Tomēr turpmāko attīstību sarunu biedrs iztēlojas ne paša spēkiem, bet gan tieši ar franšīzes modeli.

'Šobrīd, atrodoties nobriedušā tirgū, gribas pēc iespējas veiksmīgāk koncentrēties uz kvalitātes nodrošināšanu, jaunu garšu un risinājumu meklējumiem, apkalpošanas lietām, mārketingu, klienta pieredzi. Šajā biznesā ir ļoti svarīgi sekot tendencēm, sekot modei, ievērot Eiropas standartus, gādāt par vislabākās kvalitātes izejvielu saņemšanu, piegādātājiem. Gribas klientiem piedāvāt labi atstrādātu, plašu sortimentu”, viņš teic.

Veiksme vainagojas ar reputāciju

Svarīgs ir ne tikai pats produkts, kurš tiek piedāvāts, bet arī reputācija. Bet saglabāt labu reputāciju, it īpaši biznesam, kurš attīstās, nav nemaz tik viegls uzdevums kā varētu šķist.

“Preču zīmes reputācija, jo sevišķi, runājot par sabiedriskās ēdināšanas sektoru, ir ārkārtīgi svarīga. Ne mēs paši varam ļaut sev atslābt, ne mūsu franšīzes ņēmēji. Tādēļ mēs ar franšīzes ņēmējiem pastāvīgi uzturam kontaktu, dalāmies ar pieredzi, strādājam kopā un galu galā ticam vienai un tai pašai biznesa idejai. Tas viss mūs stipri vieno”,  - vispārina sarunu biedrs.

Sarunu biedru intervēja Rūta Jadzevičiūte.