“Parasti šādu risinājumu izvēlas cilvēki, kam patīk augi un to iekļaušana vidē. Turklāt jāatceras, ka augi uzlabo gaisa kvalitāti." "Green Fortune" Latvijas franšīzes ņēmējs Kalvis Bērzs
Trešdiena
11.01.2017
“Green Fortune Latvia” ir franšīzes uzņēmums, kas sniedz pakalpojumus apzaļumošanas jomā.
 

Turklāt diezgan specifiskus – tas piedāvā apzaļumot telpas sienas, uzstādīt augu virtenes un citus interjera risinājumus, kas saistīti ar apzaļumošanu. Latvijā dažu gadu laikā tapušas četras augu sienas. Uzņēmuma Latvijas franšīzes īpašnieks Kalvis Bērzs savulaik biznesu pārņēmis no drauga, un franšīzi uzskata par labu risinājumu, lai sāktu strādāt ar jau gatavu produktu.

“Green Fortune Latvia” mātesuzņēmums atrodas Zviedrijā. Ideja par augu sienu interjerā gan nav tā īpašnieku radīta. K. Bērzs zina stāstīt, ka šo risinājumu izdomājis francūzis Patriks Blanks, kas kaismīgi iestājies par zaļo domāšanu. Divi zviedri – uzņēmuma “Green Fortune” īapšnieki – ideju pārņēma, jo gribēja strādāt pilsētu apzaļumošanas jomā. Sākotnēji darbojušies ar jumta dārziem. Pēc tam radījuši ūdens plūsmas dārzus. Vēlāk iedomājušies par sienu apzaļumošanu, un šajā jomā darbs arī veiksmīgāk turpinājies.

K. Bērzs pēc profesijas ir arhitekts. Interjera risinājumiem radniecīga joma, līdz ar to projektu specifika ir zināma. Taču lielākā daļa klientu, kas interesējas par sienu apzaļumošanu, ir māju vai dzīvokļu īpašnieki nevis dizaineri vai arhitekti, kā varētu šķist. “Parasti šādu risinājumu izvēlas cilvēki, kam patīk augi un to iekļaušana vidē. Turklāt jāatceras, ka augi uzlabo gaisa kvalitāti. Kas attiecas uz telpām, kur šādas sienas var uzstādīt, būtiskākā prasība ir ventilācija. Jārēķinās ar to, ka sienā ir ļoti daudz augu - 10 kvadrātmetros ap 250. Katram ir sava sakņu sistēma un augsne. Ik pa laikam uz to tiek padots ūdens, līdz ar to telpā palielinās mitrums. Vēlama mākslīgā ventilācija, jo ar dabīgo ventilāciju var nepietikt, taču katrs objekts individuāli jāizvērtē,” skaidro K. Bērzs. Par ūdens nonākšanu uz grīdas vai uz citām virsmām gan neesot jāuztraucas, jo tas tiek novadīts kanalizācijā.

"Telpas saimniekam jānodrošina pastāvīga ūdens padeve laistīšanas sistēmai un regulārs apgaismojums."

Uz Latviju pasūtījums nonāk pa sastāvdaļām, tāpēc pirms franšīzes pārņemšanas tā jaunajam īpašniekam bija jāapgūst nopietns apmācību kurss. K. Bērza uzdevums ir sienu salikt, uzstādīt gan to, gan arī laistīšanas sistēmu, sastādīt augus un tos pieskatīt, atbilstoši apkopes plānam. Sienas augiem garantija ir viens gads, taču tā ir spēkā tikai, ja tiek noslēgts līgums par apkopi. Pēc garantijas perioda apkopes līgums tiek pagarināts, līdz ar to garantija turpinās. “Telpas saimniekam jānodrošina pastāvīga ūdens padeve laistīšanas sistēmai un regulārs apgaismojums,” par nosacījumiem stāsta K. Bērzs.

Kas attiecas uz prasībām pret pašu franšīzes ņēmēju, franšīzes devējs pieskata viņa ikdienas gaitas un palīdz, ja tas ir nepieciešams. Franšīzes ņēmējs nedrīkst izveidot pats savus produktus uz mātesuzņēmuma produktu bāzes un, ja kādā brīdī abu ceļi šķiras, tad jau bijušais franšīzes ņēmējs pēc tam nozarē nedrīkst strādāt vēl divus gadus. Visi nepieciešamie produkti sienas izveidošanai ir jāpērk tikai no mātesuzņēmuma, kas sadarbojas ar pārbaudītiem partneriem Holandē, tādējādi spējot nodrošināt kvalitāti. Starp franšīzes devēju un ņēmēju ir arī sadarbība, ja jārealizē kāds lielāks projekts – K. Bērzs ir gatavs doties palīgā citiem kolēģiem, piemēram, piedalījies ārsienas apzaļumošanā Spānijā un Vācijā. Savukārt pie viņa brauks kolēģi, kad Latvijā būs jārealizē kāds lielāks projekts. K. Bērzs gan piebilst, ka šādā gadījumā jāparedz arī dalīšanās ar peļņu.

Zviedru uzņēmumam esot bijusi arī negatīva pieredze ar franšīzes ņēmējiem: “Ir bijušas problēmas ar Ķīnu – paņēma franšīzi un pazuda. Ražotājs, protams, domāja, ka nu tik būs, jo tirgus ir iespaidīgs! Taču patentēt šo tehnoloģiju nevar, līdz ar to neviens nav pasargāts no līdzīgu produktu parādīšanās tirgū,” saka K. Bērzs.

Tuvākā kaimiņvalsts, kur darbojas šāda pati franšīze, ir Igaunija. Kopumā uzņēmums ir pārstāvēts aptuveni 12 valstīs. “Tur, kur ir liels tirgus, ražotājs grib būt klāt pats, tāpēc atver savas filiāles. Iespējams, tās arī ir franšīzes, taču mātesuzņēmuma klātbūtne tur visos procesos ir krietni lielāka. Mazos tirgos, arī Latvijā, ražotājs uzticas vietējam partnerim,” saka K. Bērzs.


Žurnāliste