"Mēs ceļamies un krītam par kvalitāti" - Linda Liepiņa, Wok to Walk franšīzes restorānu Rīgā un Tallinā īpašniece un vadītāja
Otrdiena
10.01.2017
Wok restorānu franšīze iztur laika pārbaudi Baltijas tirgū. Kamēr daudzi citi ēdināšanas uzņēmumi, kas piedāvā Austrumu ēdienus, nav izturējuši konkurenci, “Wok To Walk” nemitīgi ienāk klienti pēc savas porcijas ātri pagatavota, taču veselīga ēdiena.
 

Restorāns “Wok To Walk” Rīgā tikko nosvinēja četru gadu jubileju. Šoruden atvērts pirmais šīs ķēdes restorāns Tallinā. Abu restorānu vadītāja ir latviete Linda Liepiņa. “Katra jauna restorāna atvēršana ir rūpīgi jāpārdomā, jo nepieciešamas ļoti lielas investīcijas. Sadarbojamies ar privātu investoru, jo jau sākumā bankas nebija gatavas šādam jaunam projektam. Varbūt pat labi,” atceras L. Liepiņa. Ideja par tieši šāda formāta restorānu radās jau pirms krīzes, taču krīze ieviesa korekcijas. Tomēr drīz vien tapa biznesa plāns ar diezgan piesardzīgām prognozēm: “Mēs patiešām rakstījām nopietnu biznesa plānu. Ja grib nodarboties ar biznesu, tad katram pašam tas ir jāraksta un jāizdzīvo, lai saprastu, ko darīsi, un vai vispār to esi spējīgs izdarīt. Tagad mums iet labāk kā mēs bijām prognozējuši, taču izmaksu sadaļa palielinājās salīdzinājumā ar plānoto – gāze, elektrība… To var precīzi aprēķināt tikai tad, kad sāc strādāt,” pieredzē dalās L. Liepiņa.

Visu pušu interese līdz sīkākai detaļai

Zīmols “Wok To Walk” ir salīdzinoši ļoti jauns – tas tirgū ir tikai 11 gadus. Taču šī restorānu ķēde ir gana pieprasīta – atvērti jau vairāk kā 70 restorāni visā pasaulē. L. Liepiņa stāsta, ka franšīzes turētāji ik dienas saņem ap 30 pieprasījumu no dažādām pasaules malām. Gribētāju ir daudz, taču īpašnieki nav pārāk naski visu iespēju izmantošanā. Viņiem patiešām līdz pat sīkākajai detaļai rūp, kas un kā atver restorānu, un kas ar to notiek pēc tam. “Īpašnieki piedalās visā procesā. Restorāna durvis ir ciet, kamēr pārstāvju konsīlijs nav apstiprinājis, ka tas var uzsākt darbu. Ir tik daudz neveiksmīgu restorānu biznesu, jo īpašnieki tajos nepiedalās. Tiek ielikts direktors, bet īpašnieki ļoti bieži neredz, kas notiek viņu uzņēmumos. Mūsu gadījumā franšīzes devēja pārstāvis pat piedalās atvēršanā. Turklāt jaunajai komandai ir jāiztur spriedzes tests - personālam nezinot dažas stundas pirms atvēršanas tiek saaicināti iespējami daudz cilvēki, un viņi visi ir jāapkalpo,” stāsta L. Liepiņa.

Visi darba procesi ir strikti noteikti rokasgrāmatās. Pirms darba uzsākšanas tiek apmācīts šefpavārs un jaunā restorāna menedžeris. Līdz sīkākajai detaļai ir jāievēro noteiktā receptūra. “Panākumu atslēga slēpjas sīkumos – cik lielos gabalos ir jābūt sagrieztai gaļai, kas ar to ir jādara. Visi produkti ir svaigi, bet tiek sagatavoti līdz noteiktai gatavības robežai. Galvenā noslēpumainā sastāvdaļa ir mērce. Mēs apmēram zinām tās sastāvdaļas, taču īsto receptūru franšīze neatklāj. Mērci tur arī iepērkam. Arī iepakojumu, rīsus un nūdeles. Lai cik tas neizklausītos dīvaini, mums importētājs no Nīderlandes atved augstākas kvalitātes produktus par zemāku cenu kā varam nopirkt šeit. Rīgā ir ļoti dārgi produkti. Varbūt tāpēc, ka ceļamies un krītam par kvalitāti,” saka L. Liepiņa.

Igaunijā viss ir citādāk

Jau vairāk kā gadu restorānu tīkls ir pārstāvēts arī Igaunijā. Un jau ir iespēja salīdzināt un izdarīt pirmos secinājumus: “Igauņi ir nedaudz piesardzīgāki. Viņi gaida, kas notiks. Tagad tikai jūtu, ka ir vairāk vietējo apmeklētāju. Igauņiem mentalitāte ir cita – viņi aizsargā vietējo tirgu. Skepse ir viņiem gan pret ārzemnieci, kas atver restorānu Tallinā, gan arī pret produktu. Klientu īpatsvars ir citādāks – ļoti daudz ārzemju tūristu. Tagad nāk arī studenti. Rīgā klientus var sadalīt trīs aptuveni līdzīgās daļās - 30% ir studentu, uz kuriem mēs arī ļoti daudz strādājam, jo tas ir mūsu nākotnes klients. 30% ir ārzemju tūristu. Pārējie ir citi vietējie klienti,” stāsta L. Liepiņa.

Rīgā restorāna darba laiks katru dienu ir no plkst. 11.00 līdz plkst. 23.00, savukārt Tallinā piektdienas un sestdienas naktis ir pats pieprasītākais laiks, tāpēc restorāns šajās dienās ir atvērts līdz pat plkst. 6.00. Un Igaunijā ir arī lielāka pirktspēja – pirkuma summa ir aptuveni par 20% lielāka kā Rīgas restorānā.

Arī produktu patēriņš abās valstīs atšķiras. Olu nūdeles, vistas fileja, ananāss un saldskābā mērce ir populārākā kombinācija Latvijā. Savukārt Igaunijā klientu vidū ir daudz ārzemnieku, tāpēc ēdiena patēriņš ir atkarīgs no tā, no kurienes ir atbraucis kruīza kuģis. Attiecīgi tiekot vairāk pirkti rīsi vai nūdeles. “Igaunis ēd veselīgi, kas mūsu restorānā ir iespējams. Ēdiens ir svaigs, un var izsekot līdzi, kā tas tiek gatavots. Cepot ātri uz lielas uguns, produkti saglabā visas vērtīgās vielas, kas tajos ir,” par wok priekšrocībām stāsta L. Liepiņa. Viņa ir priecīga, ka savulaik izdarījusi izvēli par labu šādas franšīzes iegādei. Un arī citiem iesaka šo biznesa modeli: “Samaksā sākotnējo maksu un ikmēneša dalības procentu, un vairs ne par ko neuztraucies!


Žurnāliste

populārs forumā