19.01.2017

“Narvesen” veicina mazā biznesa attīstību

Visi 248 “Narvesen” kioski un veikali Latvijā ir franšīzes, taču šis modelis krietni atšķiras no klasiskā franšīzes modeļa.

“Mūsu franšīzes modelis neparedz franšīzes ņēmēja investīciju. Tā ir lielākā atšķirība. Narvesen franšīze sniedz iespēju uzsākt savu uzņēmējdarbību bez ievērojama starta kapitāla, saņemot nepārtrauktu atbalstu no franšīzes devēja savas tirdzniecības vietas attīstībai un klientu piesaistei. Šāds biznesa modelis ir efektīvs, jo franšīzes ņēmējus strādāt labāk un efektīvāk motivē tas, ka katrs pats ir sava biznesa noteicējs,” galveno atšķirību no klasiskā franšīzes modeļa raksturo SIA “Narvesen Baltija” HR direktors Andis Aleksandrovs. Lai kļūtu par franšīzes ņēmēju, interesentam ir jāsamaksā vien mācību maksa - aptuveni 400 eiro (precīza summa atkarīga no iecerētās tirdzniecības vietas platības)- , un depozīta summa - aptuveni 1700 eiro - , kas ir apmēram 4% no preču krājumu vērtības. Katru gadu no franšīzes ņēmēja atlīdzības depozīta apjoms pieaug līdz brīdim, kamēr konkrētajā tirdzniecības vietā depozīta summa atbilst preču krājumu atlikuma vērtībai. Depozīta summai tiek piemēroti procenti un veidojas uzkrājumus, kuru franšīzes ņēmējs var saņemt pēc līguma pārtraukšanas.

Narvesen

"Lai nodrošinātu augstu apkalpošanas kvalitāti, arī pašam uzņēmuma vadītājam ir jāpārzina pārdošanas process no A līdz Z."

Šī sistēma izveidota tā, lai maksimāli daudz cilvēku, arī no reģioniem, varētu iesaistīties, neinvestējot lielus finanšu līdzekļus. “Lielākais bizness un tirdzniecības vietu skaits, protams, ir Rīgā. Šeit arī visaktīvāk piesakās franšīzes ņēmēji. Tomēr “Narvesen” veikalu tīkla pārklājums ir ļoti plašs un turpina pieaugt, tāpēc īpašu uzmanību pievēršam sadarbības partneru piesaistei reģionos. Nav lielu grūtību atrast franšīzes ņēmēju, taču ir reģioni, kur cilvēki piesakās mazāk,” stāsta A. Aleksandrovs.

Intervija trīs kārtās

Franšīzes ņēmēja meklēšana līdzinās personāla atlasei. Ir vismaz trīs tikšanās. Franšīzes devējs grib satikt potenciālo sadarbības partneri, noskaidrot viņa motivāciju par to, kāpēc viņš vēlas franšīzes līgumu slēgt. Ir svarīgi, lai kandidātam ir izpratne par personālvadību un uzņēmējdarbību. A. Aleksandrovs atzīst, ka biežāki ir gadījumi, kad potenciālajam partnerim nav padziļinātas zināšanas par abām jomām, taču liels mīnuss tas neesot. Būtiskāks faktors – lai ir atbildība un izpratne par to, ka būs daudz jāstrādā un jāmācās. “Mēs vakances publicējam savā mājas lapā, darba meklēšanas portālos un lokālajos medijos. Brīžiem izmantojam arī Nodarbinātības Valsts aģentūru. Mazo vietu franšīzes ņēmējus ir grūtāk atrast, jo cilvēkiem ambīcijas ir lielas – viņi vēlas būt uzņēmēji un, neko neinvestējot, saņemt lielu atalgojumu,” par situāciju darba tirgū stāsta A. Aleksandrovs.

Telpas, kur tiks atvērta franšīze, nosaka franšīzes devējs, taču arī franšīzes ņēmēji vienmēr ir aicināti piedāvāt savus variantus. Svarīgi, lai jaunā vieta nerada konkurenci jau esošajai. Īpaši tas attiecas uz Rīgas pilsētu. Līgumu ar telpu īpašnieku slēdz “Narvesen”. Franšīzes ņēmējs tur pārceļas ar savu uzņēmumu, kas ir jānodibina, un savu darbaspēku. “Franšīzes īpašnieks strādā savā uzņēmumā un nodarbina savus darbiniekus. Viņš pats nodarbojas ar darbinieku atlasi savam veikalam un nosaka arī darbinieku algu. “Narvesen” savukārt nosaka apkalpošanas standartus – mūsu klienti zina, kādas preces pie mums var iegādāties un kādu servisu var saņemt. Tāpat franšīzes līgumā ir noteiks, ka īpašniekam arī ir jāveic noteikts darba apjoms klientu apkalpošanā. Viņš var nestrādāt pilnu slodzi, bet laiks tirdzniecības vietā klientu apkalpošanai ir jāvelta. Mēs esam pārliecināti – lai nodrošinātu augstu apkalpošanas kvalitāti, arī pašam uzņēmuma vadītājam ir jāpārzina pārdošanas process no A līdz Z,” ar nosacījumiem iepazīstina A. Aleksandrovs.

Lielākais izaicinājums franšīzes ņēmējiem ir darbinieki. “Tirgus Latvijā nepalielinās. Daudzu gadu laikā pārdevēja amata statuss ir nonivelēts. Ir uzskats, ka šim darbam nevajag ne profesiju, ne specialitāti, taču precizitāte un atbildības sajūta ir svarīga. Diemžēl sastopamies ari ar tādiem darba ņēmēji, kas vienu dienu vienkārši uz darbu neatnāk, un nevienu par šo lēmumu nebrīdina. Kad darbinieka nav, vairāk jāstrādā pašam franšīzes ņēmējam,” saka A. Aleksandrovs.

Domā par attīstību

Kopumā šis franšīzes modelis ir pierādījis savu dzīvotspēju, un uzņēmuma finanšu rezultāti ir labi. Arī šim gadam plāni ir izaicinoši un vērsti uz attīstību. “Narvesen” pastāvīgi domā, kādas izmaiņas sortimentā ieviest. “Mērķus plānojam sasniegt, palielinot produktu klāstu un piesaistot vairāk klientu. Šobrīd ir liela cīņa par klientiem, jo viņu paliek aizvien mazāk. Tomēr šobrīd saredzam potenciālu tirdzniecības apjomu palielināšanai atverot jaunas vietas, kur mēs esam noderīgi klientiem,” ar nākotnes iecerēm iepazīstina A. Aleksandrovs.

Jau pērn “Narvesen” ir paplašinājis savu sortimentu ar jauniem un veselīgiem produktiem un līdzņemamām maltītēm. Šogad ir plānots turpināt iesākto un paplašināt sortimentu ar jauniem produktiem, sadarbojoties ar vietējiem ražotājiem un piegādātājiem, lai tie vienmēr būtu svaigi un daudzveidīgi. Uzņēmums arī novērtē franšīzes ņēmēju aktīvu iesaisti ar saviem priekšlikumiem par jauniem produktiem un jaunām preču kategorijām, ko varētu ieviest nākotnē. “Slēdzot sadarbības līgumu ar franšīzes ņēmēju, vienojamies par noteiktām produktu grupām, kas konkrētajā veikalā ir pieejamas vienmēr, jo ir noteiktas produktu grupas, ko pircēji iegādājas katru dienu. Tomēr daļu no sortimenta veido pats franšīzes ņēmējs no izvēles sortimenta. Katram ir vērtīgas zināšanas par to, ko viņa reģiona vai pilsētas iedzīvotāji visbiežāk iegādājas un kādas ir ikdienas vajadzības. Tāpēc paļaujamies uz sadarbības partneru pieredzi sortimenta veidošanā,” atklāj A. Aleksandrovs.

Dalies ar rakstu

Ieva Treija

Žurnāliste