Soli pa solim līdz savai franšīzei

71% Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi izmēģināt savu biznesu vai vismaz izvērtētu šādu iespēju, ja tas nebūtu saistīts ar lielām investīcijām un risku, liecina Narvesen sadarbībā ar SKDS veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezulāti. Jauno uzņēmēju centra konsultants Aivars Timofejevs uzskata, ka tiem, kas grib saglabāt salīdzinošu drošību, bet vienlaikus iegūt neatkarību, piemērota biznesa forma būtu franšīze.

Franšīzes modelis ir risinājums, kā uzņēmīgiem cilvēkiem iegūt biznesa konceptu un viegli sākt savu uzņēmējdarbību bez liela starta kapitāla, jo tas neparedz investīcijas no jaunā franšīzes ņēmēja. Zīmola turētājs nodrošina gan tirdzniecības vietas izvēli, gan izveidi un aprīkošanu ar darbam nepieciešamo inventāru, savukārt franšīzes ņēmēja ieguldījums ir tā saucamā depozīta iemaksa par precēm, kuru veiksmīgas darbības rezultātā var saņemt atpakaļ līguma termiņa beigās.

Kur meklējamas veiksmes atslēgas jeb kas nosaka franšīzes ņēmēja biznesa panākumus?

“Saviem franšīzes ņēmējiem dodam franšīzi uz trim gadiem, lielākā daļa jeb aptuveni 60% to pagarina arī uz nākamo periodu, bet vismaz 40% līgumu pagarinājuši pat uz trešo periodu un ilgāk, un tas ir ļoti labs rādītājs, kas apliecina – liela daļa šajā biznesa modelī saredz iespējas veiksmīgai darbībai un izaugsmei, ” komentē Narvesen Baltija personālvadības direktors Andis Aleksandrovs.

Ir gadījumi, kad franšīzes ņēmējs sāk vadīt vienu kiosku un ar laiku pāriet uz lielāka veikala vadīšanu, vai pat saņem savā pārziņā divas vai trīs tirdzniecības vietas. Ir gadījumi, kad panākumi rodas jau pirmo darbības mēnešu laikā, jo franšīzes ņēmējs izveido ļoti stabilu komandu ar motivētiem darbiniekiem. “Kā veiksmes stāstu varam minēt arī gadījumus kad Narvesen franšīze kļūst par visas ģimenes biznesu, piemēram par franšīzes ņēmējiem kļūst ģimene un savā vadībā pārņem vairākas tirdzniecības vietas ” stāsta Andis Aleksandrovs.

Laura un Einārs Kvieši šobrīd vada četras franšīzes. Laura ir atbildīga par Narvesen veikalu Aizkrauklē un kiosku Jēkabpilī, bet Eināram ir franšīzes Skrīveros un Pļaviņās. Abiem kopā darbā palīdz 10 darbinieki. Pirms trim gadiem Laura un Einārs strādāja par pārdevējiem Aizkrauklē, tad Laurai radās iespēja nodibināt savu mikrouzņēmumu un sākt pašai vadīt franšīzi. “Sākumā mēs bijām vadītāji viens otram”, atzīst Laura. Viņa stāsta, ka, uzņemoties atbildību par franšīzi, bijis daudz jāmācās, jo pārdevējs labi pārzina tirdzniecības dienas kārtību, bet likumdošanas un formalitāšu puse bijusi sveša. Aktuāli kļuvuši jautājumi – kā pieņemt darbiniekus, kas jādara vispirms, kā noformēt darba līgumu u.c. Drīz arī Eināram radās iespēja izmēģināt spēkus savas franšīzes vadīšanā, un viņš šo izaicinājumu pieņēma. Tā kā ģimenei uzticētās tirdzniecības vietas atrodas dažādās pilsētās, ikdienā daudz laika paiet ceļā. “Mēs nevaram visu laiku būt uz vietas. Tāpēc, pieņemot darbiniekus, mums bija ļoti būtiski atrast cilvēkus, kuriem varam uzticēties. Mums tiešām ar komandu ir paveicies”, pieredzē dalās Laura Kviese. Viņasprāt, pieņemot darbā pārdevējus, svarīgākais ir nevis izskats, bet tieši tas, vai šim cilvēkam var uzticēties, kāda ir līdzšinējā darba pieredze, vai viņš spēj labi komunicēt ar pircējiem.

Andis Aleksandrovs atzīst, ka ir atsevišķi gadījumi, kad sadarbība neizdodas, kā iecerēts. “Franšīzes ņēmējam ir svarīgi apzināties, ka šis nebūs darbs, kuru kādam nodeliģēt un noskatīties no malas. Lai piedzīvotu veiksmi, ir jābūt iekšā visos procesos, ikdienas darba plānošanā un pārvaldībā, jāmotivē darbinieki, jāveido pozitīva darba vide, jāuzņemas atbildība.”

Kā kļūt par franšīzes ņēmēju?

“Narvesen franšīzes īpašā iezīme ir tā, ka mēs nevis piedāvājam nopirkt franšīzi, bet gan slēdzam sadarbības līgumu, nododot franšīzes ņēmēja rīcībā pilnībā aprīkotu tirdzniecības vietu un uzticam pārstāvēt Narvesen zīmola vērtības. Mūsu sadarbības partneru ieguldījums ir iemaksa drošības depozītā par iepriekš atrunātu daļu no konkrētajā tirdzniecības vietā esošo preču vērtības”, skaidro A. Aleksandrovs.

No jaunajiem sadarbības partneriem tiek sagaidītas pamata zināšanas par biznesa vadību, bet sadarbības ietvaros tiek nodrošinātas gan mācības uzņēmējdarbības kompetenču paaugstināšanai, gan atbalsts franšīzes ņēmējiem ikdienas darbā. Par tradīciju kļuvusi arī prakse, kad pieredzējušākie franšīzes ņēmēji kā mentori konsultē jaunos to darbības sākumā. Tāpat franšīzes ņēmēju darbiniekiem jāiziet Narvesen organizētas klientu apkalpošanas mācības.

“Lielu uzmanību pievēršam potenciālo franšīzes ņēmēju izvērtēšanai, jo esam ieinteresēti, lai sadarbība būtu abpusēji veiksmīga. Izmantojam kompetenču intervijas, kurās noskaidrojam gan kandidāta gatavību rūpēties par mazumtirdzniecības vadību, gan atbilstību zīmola vērtībām, ” stāsta A.Aleksandrovs.

Turpmākajā sadarbībā katrs pārvalda savu atbildības jomu: Narvesen atbalsta birojs rūpējas par zīmola stratēģisko attīstību, centralizētiem iepirkumiem un investīcijām, bet franšīzes ņēmējs koncentrējas uz savas darbinieku komandas izveidi un augstas kvalitātes pakalpojumiem klientiem.

Ko iegūst franšīzes ņēmējs?

Franšīze ir uzņēmējdarbība franšīzes līguma ietvaros. Tas nozīmē, ka franšīzes ņēmējs var tiešā veidā ietekmēt gan savus pārdošanas, gan peļņas rezultātus, iegūstot lielu pieredzi uzņēmējdarbībā, pārdošanas procesu vadībā, kā arī personālvadībā, gan arī regulēt savu dienas plānu un laiku. Franšīzes ņēmēja ieņēmumu daļa tiek atrunāta un aprēķināta % no tirdzniecības vietas bruto peļņas.

Pašlaik Latvijā 36 pilsētās darbojas 248 Narvesen tirdzniecības vietas, kurās strādā aptuveni 650 darbinieki.