Veselīgais ātrās ēdināšanas restorāns “Subway”

Latvijā šobrīd ir jau septiņi “Subway”, kurus pārvalda četri dažādi franšīzes ņēmēji. Viens no tiem ir “Baltic Restaurants”, kas piedāvā vairāku zīmolu ēdināšanas vietas gan Latvijā, gan Igaunijā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aigars Kaugars atzīst, ka visi līdzšinējie “Subway” sendviču restorāni atvērti tajās telpās, kuru īpašniekiem ir bijusi vēlme tur redzēt tieši šo zīmolu.

““Subway” kvalitātes prasības ir augstas un franšīzes nosacījumi stingri, tāpēc nevaram nodrošināt augstu nomas maksu un vienlaicīgi starptautiski atpazīstamu konceptu,” saka A. Kaugars. Par interesi pagaidām nevarot sūdzēties, bet ļoti būtisks ir vēl kāds fakts - tikai aptuveni 10 % klientu no visiem, kas izmanto sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus, ir “Subway” klienti specifiskā piedāvājuma dēļ. “Subway” ir sendviču restorāns. Līdz ar to uzņēmuma sekmīgai darbībai ir nepieciešams gan liels cilvēku blīvums, gan arī ērta piekļūšana.

”Subway devīze ir ēst svaigi, jo "sendviču mākslinieks", kā sauc darbiniekus, tos pagatavo uzreiz pēc klientu pasūtījuma. Vēl vairāk, dārzeņus un salātus bez papildus samaksas klients var lūgt likt vēl un vēl. Tas saskan ar “Baltic Restaurants” skatījumu, ka cilvēki ēd, lai dzīvotu un būtu veseli. Ēdiens viņiem palīdzētu sasniegt mērķus. Kad izvēlējāmies sadarboties ar “Subway”, nedomājām, ka būs liels apjoms un masa ar cilvēkiem, kas to izvēlēsies. Tā tas arī ir. Mūsu klientu vecums ir nedaudz lielāks par vidējo ātrās ēdināšanas uzņēmumu klientu vecumu. Daudz cilvēku nāk pusdienot un lielveikalos pie mums ēd, kad iepērkas. Rentabilitāte kopumā ir apmierinošana un, palielinoties “Subway” atpazīstamībai, potenciālo apmeklētāju skaits katru gadu palielinās,” stāsta A. Kaugars. Un zīmola atpazīstamība Baltijas valstīs tiešām palielinās ik gadu. “Baltic Restaurants” vadītājs atceras, ka pirms sadarbības uzsākšanas uzņēmums veidoja pētījumu par zīmola atpazīstamību. Latvijā atpazīstamība bija ap 30%, savukārt Igaunijā sasniedza 60%. “Pieļauju, ka tas ir mantojums no Padomju laikiem, kad igauņi varēja izbraukt uz Somiju, un Helsinkos jau bija šis ātrās ēdināšanas zīmols. Tagad interese par sendviču restorānu pastāvīgi palielinās abās valstīs,” saka A. Kaugars.

“Subway” ir lielākais ātrās ēdināšanas uzņēmumu zīmols pasaulē ar vairāk kā 44 000 ēdināšanas vietu. Šobrīd tas aktīvi mēģina palielināt ēdināšanas vietu skaitu Eiropā. Pasaules pieredze rāda, ka lielāko daļu “Subway” ēdināšanas vietu atver pavisam mazi vai ģimenes uzņēmumi. Tieši šīs politikas dēļ Latvijā ir četri franšīzes ņēmēji. Tas, protams, nozīmē lielāku konkurenci.

Cenšas atbalstīt vietējos

Pirmais “Subway” Latvijā tika atvērts blakus studentu klubam “Nabaklab”. Neskatoties uz priekšstatu par ātrās ēdināšanas kaitīgumu, “Subway” atrodas ļoti daudzu ASV universitāšu teritorijās, jo tas tiek uzskatīts par veselīgāko vai vienu no veselīgākajiem ātrās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem. Un tā ir taisnība: “Maize nav sasaldēta, un mīkla rūgst katrā kafejnīcā. Ja konkrētais maizes veids beidzas, nevar jaunu porciju vienkārši izņemt no ledusskapja un 3 minūtēs uzcept. Maizei dažas stundas ir jārūgst. Piedāvājam arī vietējos zaļumus, kaut jāatzīst, ka latvieši nav lieli to cienītāji. Gribētu “Subway” redzēt arī vietējo gaļu un sieru, taču mūsu ražotājiem nav interese. Acīmredzot tāpēc, ka kvalitātes prasības attiecībā pret apjomu ir ļoti augstas. Līdz ar to šos produktus iepērkam no Vācijas un Somijas. Vairāki dzērieni un sulas, arī dārzeņi gan ir no vietējiem ražotājiem,” stāsta A. Kaugars.

Katras nākamās vietas atvēršana ir jāsaskaņo ar franšīzes devēju. Tiek pētīts, vai jaunā vieta nav pārāk tuvu jau esošajai, līdz ar to jāsaņem piekrišana no citiem franšīzes ņēmējiem. “Kopumā gan Latvijā, gan Igaunijā sadzīvojam labi. Kad plānojam pārdošanas un mārketinga aktivitātes, ir reizes, kad viedokļi nesakrīt, bet pie kompromisa vienmēr esam nonākuši. Kopīgas tikšanās notiek dažas reizes gadā. Tās organizē aģents, kas atbildīgs par attīstību konkrētajā valstī un reģionā vai paši franšīzu īpašnieki,” sadarbību raksturo A. Kaugars.

Franšīzes maksai ir divas daļas – viens ir maksājums par franšīzi, otra daļa ir mārketinga maksa, kuru franšīzes ņēmējs pēc tam var izmantot dažādām aktivitātēm vietējā tirgū. Investīcijas jaunas ēdināšanas vietas izveidē veic franšīzes ņēmējs. Telpu remontu līdz pelēkai vai baltai apdarei savukārt parasti nodrošina klients, no kura tiek nomātas telpas.

Jautāts par “fast food” attīstības tendencēm, A. Kaugars ir pārliecināts, ka pieprasījums tuvāko gadu laikā palielināsies: “Cilvēki vairāk ēd ārpus mājas, palielinās pirktspēja un mainās ēšanas paradumi. Tirgū ienāk citi konkurenti. Piemēram, pavisam nesen pirmo ēšanas vietu atvēra KFC. Pirmajās divās nedēļās mēs jutām nelielu mūsu apgrozījuma samazināšanos, taču pēc tam viss atgriezās ierastajā līmenī. Katram tirgus spēlētājam jāpievērš uzmanība, kad tiek veikts atkārtotais pirkums un cik bieži vispār pirkumi atkārtojas. Cilvēkiem bieži vien tikai gribas sajūtu, ka ilgi gaidītais zīmols tagad ir pieejams. Līdz ar to arī atpazīstams zīmols franšīzes ņēmējiem vēl nenodrošina apgrozījuma pieaugumu un klientu atgriešanos. Visu laiku ir jābūt aktīviem pašiem.”